Galvenās kļūdas jauno projektu reklāmas ziņojumos (nekustamais īpašums)

Atcerējos par savu pētījumu, kuru biju veicis vēl 2007. gadā, kad biju strādājis nekustamā īpašuma kompānijā BaltHaus. Pētījuma rezultāti toreiz bija diezgan aktuāli un ieinteresēja gan presi, gan attīstītājus. Es nolēmu izvietot tagad šo materiālu savā blogā. Iespējams tas kādam derēs. Nav jau noslēpums, ka kļūdas mēdz atkārtoties. Tā tad, raksts bija sekojošs:

SIA BaltHaus veikusi presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmas analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu. Tas liecina par to, ka daļa attīstītāju pievērš nepietiekamu uzmanību reklāmas kvalitātes jautājumam.
Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu, savukārt, lieliem un pieredzējušiem, tādiem kā, Saules Dzīve, Dzintara Projekti u.c., saglabājas tendence izstrādāt kvalitatīvus reklāmas ziņojumus ar minimālām nepilnībām. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām, piemēram, projekta Soleville reklāma. Svarīgi atzīmēt, ka 30% projektiem, kas pozicionē sevi kā elites klases projekti, nav izstrādāta atbilstoša līmeņa vizualizācijas.

Kļūdu apraksts

1. Projekta vizualizācija

Viens no svarīgākajiem reklāmas elementiem ir projekta vizualizācija, jo, pirmkārt, tā piesaista auditorijas uzmanību, otrkārt, sniedz potenciālajam klientam priekšstatu par projekta vizuālo izskatu nākotnē, un, treškārt, parāda pircēja dzīves kvalitāti pēc mājokļa iegādes. Neskatoties uz vizualizācijas nozīmīgajām funkcijām, 22% no analizētajiem reklāmas ziņojumiem tika konstatēti nekvalitatīvi, tas ir, „pelēki”, neizteiksmīgi un apkārtējā vidē neintegrēti projekta attēli. Nereti šīs vizualizācijas ir pasniegtas kā „kastes ar logiem un durvīm”, kas karājas gaisā vai stāv uz kādas nenoteiktas virsmas. Vienkāršojot populāru transformējošas reklāmas koncepciju, cilvēkam rodas vienkāršas asociācijas – slikts attēls – slikta māja.

2. Reklāmā nav atbildes uz jautājumu ”Kāpēc man jāizvēlas dzīvokli tieši šajā projektā?”
Daudzi reklāmas pētījumi ir pierādījuši, ka mājokļa izvēle ir process ar augstu pircēja iesaistīšanās pakāpi. Pircējs meklē, apsver un rūpīgi vērtē pārdevēja sniegto informāciju par mājokli, ko plāno iegādāties. Neskatoties uz to, ka šis pirkums ir ļoti atbildīgs lēmums, SIA BaltHaus pētījumu rezultāti liecina, ka 32% reklāmas ziņojumiem nav argumentu. Dažās reklāmās tiek izmantota tikai projekta vizualizācija, nosaukums, attīstītājs un kontaktinformācija. Daži attīstītāji sniedz nedaudz vairāk informācijas, kuru bieži vien nevar nosaukt par argumentiem. Rezultātā reklāmas ziņojumā nav atbildes uz jautājumu „Ar ko konkrētais projekts ir labāks par citiem?’ un „Kāpēc man izvēlēties dzīvokļi tieši šajā projektā?”.

3. Vienā reklāmas ziņojumā attīstītājs cenšas izstāstīt visu par projektu
21% jauno projektu reklāmas ir pārpildītas ar informāciju. Attīstītāji cenšas izstāstīt pilnīgi visu par projektu neatstājot brīvas vietas reklāmas laukumā. Piemēram, izvietotas vismaz četras vizualizācijas, projekta novietojuma karte, informācija par attīstītāju, ar maziem burtiem informācija par projektu, sadarbības bankas logotips, sauklis un kontaktinformācija. Tādu reklāmu sarežģīti uztvert un sarežģīti atcerēties. Rezultātā, samazinās reklāmas ziņojuma efektivitāte.

4. Reklāmas ziņojumam nav virsraksta
Reklāmas ziņojums bez virsraksta ir kā grāmata bez nosaukuma – kamēr neizlasīs, nesapratīs par ko iet runa. Un kurš gan mūsdienās var izlasīt visas reklāmas? Ir zināms, ka cilvēku, kas lasa reklāmas virsrakstus, ir piecas reizes vairāk, nekā cilvēku, kas lasa pamattekstu. Tas nozīme, ka, lai nezaudētu auditoriju, reklāmas ziņojumā jābūt virsrakstam, kas ieinteresēs un motivēs cilvēkus iepazīties ar reklāmas saturu. SIA BaltHaus pētījumu rezultāti rāda, ka virsrakstu nav 12% no visiem analizētajiem reklāmas ziņojumiem.

5. Reklāmas ziņojuma krāsas
Reklāmas ziņojuma krāsa ietekmē cilvēka uztveri. Kā liecina pētījumi, krāsas pievienošana palielina lasītāju skaitu līdz 77% vīriešu un 55% sieviešu vidū. Bez tam, katra krāsa izsauc asociācijas cilvēka zemapziņā, tāpēc to izvēle ir īpaši pārdomāts process. 8% no izanalizētas reklāmas attīstītāji izmanto ļoti kodīgas un raibas krāsas, kas pievērš cilvēka uzmanību, bet nemotivē iepazīties ar ziņojuma saturu raibuma dēļ, vai arī gluži otrādi, izmanto tādus pelēkās krāsas toņus, kas cilvēkiem asociējas ar sliktu garastāvokli vai garlaicību.

6. Projektam nav logotipa un/vai saukļa
Projekts bez logotipa ir kā valsts bez karoga. Neskatoties uz to, ka logotips ir svarīgs vizuālais elements un ietekmē projekta atpazīstamību, 25% reklāmas ziņojumu publicēti bez tā. Savukārt 52% reklāmas ziņojumu nav saukļa – īsas un atmiņā paliekošas frāzes, kas dod cilvēkiem noteiktu solījumu attiecībā uz projektu. Saukļa esamība reklāmas ziņojumā ir cieši saistīta ar slaveno un leģendāro Unikāla Tirdzniecības Piedāvājuma koncepciju. Piemēram, projekta Soleville reklāmas sauklis Pilsēta ar sirdi nodrošina potenciāliem klientiem pietiekami iespaidīgu solījumu, atbilstoši pozicionējot sevī tirgū.